Nemirstību dāvājošās zāles

autors: ks. Mieczysław Piotrowski TChr

Euharistijas brīnums Sokulkā, tāpat kā citi Euharistijas brīnumi, kas notikuši Baznīcas vēsturē, ir visvarenā Dieva īpašas zīmes, kas aicina mūs uz grēku nožēlu, kā  arī māca un audzina mūs.

Caur šīm zīmēm – Euharististijas brīnumiem – Kristus apstiprina, ka Euharistijā ir klātesošas Viņa ciešanas, nāve un augšāmcelšanās, ka zem maizes un vīna zīmēm Viņš ir klātesošs savā augšāmceltā, pagodinātā cilvēcībā.  

Jēzus Sirds   

Salīdzināsim trīs pazīstamāko Euharistijas brīnumu zinātnisko pētījumu rezultātus. Euharistijas brīnuma laikā Buenosairesā (1996.g.) konsekrētā hostija, kas bija nezināma cilvēka apgānīta, pārvērtās par cilvēka sirds muskuļaudiem. To 1999. gadā Ņujorkā konstatēja amerikāņu zinātnieku grupa, ko vadīja profesors F.Zugibe, kurš ir slavens kardiologs un tiesu medicīnas patologs. Pārbaudot no Buenosairesas saņemtos paraugus, zinātnieki nezināja, no kurienes tie ir. Viņi konstatēja, ka testētais materiāls ir sirds muskuļaudu fragments, kas ņemts no sirds kreisā kambara pie vārstuļiem. Tajā ir daudz balto asins šūnu, kas norāda uz faktu, ka sirds bija dzīva brīdī, kad tika ņemti testa paraugi. Balto asins šūnu iekļūšana audos norāda uz to, ka sirds ļoti cieta, kā, piemēram, cilvēks, kurš tiek smagi piekauts, sitot viņam pa krūtīm. 

Viens no slavenākajiem Euharistijas brīnumiem notika VIII gadsimtā Lančāno, Itālijā. 

Bazīliešu mūks, celebrējot svēto Misi, šaubījās, ka kosekrācijas brīdī maize patiesi kļūst par Kristus Miesu, bet vīns par Viņa Asinīm. Izrunājot konsekrācijas vārdus, maize pārvērtās Miesā, bet vīns – Asinīs, pie tam tādā veidā, ka to bija iespējams noteikt ar cilvēciskām maņām. 

1970. gada 18. novembrī pāvests Pāvils VI lika itāļu zinātnieku grupai detalizēti to izpētīt. Zinātnieku pētījuma rezultāti bija gatavi 1971. gada 4. martā, norādot, ka no zinātniskā viedokļa brīnumainajā Hostijā ir cilvēka sirds. Tajā ir visi elementi, kas sirdi veido. Pētījumi parādīja, ka sirds ir izžuvusi bez griešanas pazīmēm, bet audos ir dzīvas olbaltumvielas. Ir saglabājušās arī sakaltušas asinis. Pētījumi parādīja, ka tās ir īstas AB grupas cilvēka asins. Tādas pašas asins grupas asinis tika atrastas uz Turīnas līķauta – visa Jēzus ķermeņa pēcnāves trīsdimensiju fotogrāfijas negatīva. 1976. gadā ANO pilnvaroti ārsti vēlējās pārbaudīt itāļu zinātnieku 1971. gadā veiktos testa paraugu pētījumus. Paņēma Miesas un Asiņu testa paraugus no Euharistiskā brīnuma Lančāno un veica pētījumus. Viņu rezultāti apstiprināja 1971. gadā itāļu zinātnieku pierādīto. 

Sokulkā lielākā daļa konsekrētās hostijas ir kļuvusi par cilvēka sirds muskuļaudiem, kas atrodas agonijas stāvoklī un ļoti cieš. Sirds muskuļaudu un hostijas (maizes) struktūras ir tik ļoti cieši savā starpā saistītas, ka tas pilnībā izslēdz jebkādu cilvēka iejaukšanos.  

Ko vēl lielāku Jēzus varētu darīt mūsu labā?  

Izmantojot šādas zīmes kā Euharistijas brīnumi Jēzus skaidri un nepārprotami vēlas, lai mēs saprotam, ka Euharistijas svinēšanas laikā klātesošas ir Viņa ciešanas, nāve un augšāmcelšanās. Tādā veidā katrs cilvēks var piedalīties Kristus uzvarā pār nāvi, sātanu un grēku. “Ko vēl lielāku Jēzus varētu darīt mūsu labā? Patiesi Euharistijā parāda mums savu mīlestību, kas iet „līdz galam” (sal. Jņ 13,1) – mīlestība, kas nepazīst robežas.” (EE 11) Euharistija ir Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās sakramentāla klātbūtne. „Ir Krusta upuris, kas ilgst gadsimtiem, (...) kad Baznīca svin Euharistiju,” raksta svētīgais Jānis Pāvils II, „sava Kunga nāves un augšāmcelšanās piemiņu, šis centrālais pestīšanas notikums kļūst patiesi klātesošs un notiek mūsu Atpestīšanas darbs” (EE 11). Tas neattiecas tikai uz pagātni, tāpēc, ka „viss, kas Kristus ir, ko Viņš ir darījis un izcietis par visiem cilvēkiem, ir klātesošs Dieva mūžībā, kas ir ārpus laika, Viņš ir vienmēr klātesošs.” (EE 11) 

Dievā vienmēr ir „tagad”, nav ne pagātnes, ne nākotnes. Tāpēc Jēzus Kristus kā patiess Dievs un patiess cilvēks paņēma visu vēstures cilvēku ciešanas un grēkus, izcieta visu cilvēku grēku sekas savās ciešanās un nāvē uz krusta. Šajā vislielākā ļaunuma pieredzē Viņš, patiess Dievs un patiess cilvēks, uzticēja un upurēja sevi un visus cilvēkus Dievam Tēvam. Svētīgais Jānis Pāvils II pasvītro, ka „tas ir upura noslēpums”, kuru Tēvs pieņēma, atbildot uz sava Dēla upuri, kurš bija paklausīgs līdz pat nāvei (sal. Fil. 2,8). Caur savām ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos Kristus paņēma visus mūsu grēkus, uzveica sātanu, atvēra „debesu vārtus” un piešķīra nozīmi mūsu ciešanām un nāvei. Pateicoties Kristum, visas mūsu ciešanas (ja mēs tās upurējam un vienojamies ar Viņu Viņa ciešanās pasaules pestīšanai) kļūst par mūsu pestīšanas ceļu un vislielāko žēlastību avotu. Pateicoties Kristum, arī mūsu nāve būs piedalīšanās Viņa pēdējā uzvarā pār nāvi augšāmceļoties, ja tikai Viņam ieticēsim un caur Viņu izlīgsim ar Dievu. 

Atceries, kad sastopies ar kādām ciešanām, bet īpaši nevainīgo ciešanām, pateicies Jēzum par šo pieredzi un uztici sevi Kristum ar lūgšanas vārdiem: „Kungs Jēzu Kristu, es vienoju savas ciešanas ar Tavām ciešanām. Visu sevi, savas fiziskās sāpes un garīgās ciešanas es salieku Tavās brūcēs, jo tajās ir mana dziedināšana.”   

Nāves pretinde  

Pateicoties Euharistijas sakramentam, varam vienoties ar Kristu Viņa krusta upurī, pieredzēt augšāmcelšanās prieku un piedalīties Svētās Trīsvienības mīlestības dzīvē. Mums jāatceras, ka „Kristus upuris un Euharistijas upuris ir viens vienīgs upuris” (KBK 1367) un, kad piedalāmies svētajā Misē, kums kopā ar Kristu ir jāupurē sevi Dievam Tēvam. 

Augšāmcēlies Kristus Euharistijā kļūst mums par „dzīvības maizi.” (Jņ 6,35) Jēzus saka: „Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota  pasaulei par dzīvību;” (Jņ 6,51) „Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā. Kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī. Tāda ir tā maize, kas nākusi no debesīm (...) Kas šo ēd šo maizi , tas dzīvos mūžīgi” (Jņ 6, 55-58). „Euharistija vada mūs uz mērķi,” raksta svētīgais Jānis Pāvils II, „ir priekšvēstnese pilnīgam priekam, ko ir apsolījis Kristus; (sal. Jņ 15,11) sava veida Paradīzes gaidīšana. (...) Kas uzņem Kristu Euharistijā, tam nav jāgaida uz mūžīgo dzīvi, viņam tā ir dota jau uz zemes kā priekšstats par nākotnes pilnību, kas aptvers cilvēku pilnībā. Euharistijā saņemam arī solījumu par miesas augšāmcelšanos pēc pasaules gala: „Kas ēd Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzmodināšu pastarā dienā.” (Jņ 6,54) Šī nākotnes augšāmcelšanās garantija nāk no fakta, ka Dieva Dēla Miesa, kas atstāta kā ēdiens, ir Augšāmceltā godības Miesa. Euharistijā kļūst pieejams augšāmcelšanās „noslēpums”. Tāpēc pareizi svētais Ignācijs no Antiohijas apzīmēja Euharistijas Maizi kā „zāles, kas dod nemirstību, nāves pretindi” .”(EE 18)

Vai tas jums par piedauzību?  

Jūdus satrieca Jēzus vārdi par Euharistiju, un viņi jautāja: „Kā Viņš mums var dot ēst Savu miesu?” (Jņ 6,52) „Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?” (Jņ 6,60)  sacīja Viņa mācekļi. Tad Kungs Jēzus teica vārdus, kas izskaidro Euharistijas nozīmi: „Vai tas jums ir par piedauzību? Bet, ja jūs  redzēsit Cilvēka Dēlu uzkāpjam, kur Viņš iepriekš bijis? Gars dara dzīvu, miesa neder nekam; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.” (Jņ 6,61-63) Kad Jēzus saka: „Kā nu, kad jūs redzēsit Cilvēka Dēlu uzkāpjam, kur Viņš iepriekš bijis?”,  tas norāda uz Viņa cilvēcības (miesas un asins) slavas (paaugstināšanas) noslēpumu nāvē pie krusta, augšāmcelšanās un uzkāpšanu debesīs. Citā vietā Jēzus teica saviem apustuļiem: „Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu” (Jņ 8,28), tas ir, pēc Viņa nāves un augšāmcelšanās atzīs, ka Viņš ir Dievs. Paaugstināšana norāda uz Jēzus cilvēcības pārvēršanos, kas ir piepildījusies Viņa nāvē, augšāmcelšanās un uzkāpšanā debesīs. 

Tad Jēzus cilvēcība tika pagodināta un tā pārvērsta, ka Viņā ir „visa Dieva pilnība miesā”. (Kol 2,9; sal. Kol 1,19) No šī brīža Jēzus Kristus pabeidza uz zemes savu fizisko, redzamo klātbūtni un savā jaunajā cilvēcībā uzsāka jaunu dzīvi. Pēc augšāmcelšanās un uzkāpšanas debesīs Kristus ir neredzams, bet visuresošs savā cilvēcībā, un tāpēc ir iespējama Viņa reāla klātbūtne Euharistijā. „Bet Tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu,” (Ef 4,10) raksta svētais Pāvils. 

Jēzus cilvēcība (miesa un asinis) Viņa nāvē, augšāmcelšanās un uzkāpšanā debesīs tika paaugstināta ar Svētā Gara spēku un kļuva par patiesu garīgu ēdienu un dzērienu. Euharistija ir augšāmcēlies Kristus savā paaugstinātajā cilvēcībā, kurā dod mums sevi visu, lai mums būtu „daļa pie dievišķās dabas”. (2 Pēt. 1,4) Pēdējo Vakariņu laikā, iedibinot Euharistiju, Jēzus gatavojās nāves un augšāmcelšanās notikumiem un deva apustuļiem zem maizes un vīna zīmēm savu pagodināto Cilvēcību (Miesu un Asinis). Euharistijā Jēzus dāvā mums sevi, patiesu miesu un asinis, bet jau pagodinātā veidā. 

Dodot sevi zem maizes un vīna zīmēm, Viņs pārveido mūs Svētā Gara spēkā, lai mēs jau šeit uz zemes ņemtu dalību Svētās Trīsvienības mīlestībā un mūžīgajā dzīvē. Tāpēc Jēzus mūs brīdina: „Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.” (Jņ 6,53) Citiem vārdiem sakot, ja nedzīvojam žēlastības stāvoklī un nepieņemam Euharistiju ar ticību, ka tur ir klātesoša Viņa Miesa un Asinis, tad tādā veidā mēs paši sev atņemam iespēju ņemt dalību mūžīgajā dzīvē. 

Kad Jēzus beidz skaidrot Euharistijas noslēpumu, Viņš vērsās pie apustuļiem ar vārdiem: „Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic.” Jo Jēzus no paša sākuma zināja, kas ir tie, kas netic, un kas ir tas, kas Viņu nodos. (Jņ 6,64). „„Vai Es neesmu izredzējis jūs divpadsmit? Bet viens no jums ir velns.” Un Viņš domāja Jūdu, Sīmaņa Iskariota dēlu.” (Jņ 6,70- 1) Jūdas nodevība sākās ar brīdi, kad viņš neticēja tam, ko Jēzus teica par Euharistiju. Tāpat Jēzu nodod ikviens, kurš noraida vai ignorē Kristus patieso klātbūtni Euharistijā vai arī necienīgi pieņem svēto Komūniju.

iepriekšējā atpakaļ

Copyright © Wydawnictwo Agape Sp. z o.o. ul. Panny Marii 4, 60-962 Poznań, tel./ fax: 61/ 852 32 82 | tel. 61/ 647 26 86